Vēsture

Nonākot Krimuldas pils teritorijā, pārņem senlaiku pilsētiņas sajūta: saglabājusies ne vien majestātiskā muižiņa, bet arī tuvējā apkārtnē izvietotās palīgēkas, no kurām daudzās aizvien notiek mājīga rosība – kādā mīt pārvaldnieku saime un grāmatvedība, citā iekārtojies mājīgais veikals-kafejnīca “Milly”, kādreizējā cūku kūtī nu tiek darīts muižas vīns, turpat pretī apskatāmi arī parādes zirgu staļļi, kas savulaik izlikti visgreznākajām flīzēm un koka paneļiem, daudz neatpaliekot no muižas dzīvojamajām telpām. 

Visvairāk muižas sadzīves stāstu iekrājies no Līvenu dzimtas – pēdējo muižas īpašnieku – laikiem 19. gadsimtā. Taču Krimuldas pilskalnu kultūrslāņi vēsta par šeit noritējušu aktīvu sadzīvi pat vairāku gadu tūkstošu garumā. Pašas Krimuldas pils aizsākumi datējami ar 13. gadsimtu. Sākotnējā Krimuldas pils atradusies mazliet tuvāk Gaujai, un tās pilsdrupas saglabājušās joprojām. 

16. gadsimtā netālu no daudzkārt postītajiem viduslaiku nocietinājumiem, kurus nolēma neatjaunot, šābrīža muižas teritorijā izveidojās jauns saimnieciskais centrs. Turpmākā gadsimta laikā Krimulda pārmaiņus nonāca te poļu, te zviedru īpašumā, un savstarpējās kaujās daļa muižas ēku tika nopostīta.

1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Krimuldas muižu uzdāvināja Zviedrijas valsts padomniekam, admirālim Gabrielam Gabrielsonam grāfam Uksenšernam, un līdz 18. gadsimtam tā palika grāfa dzimtas īpašumā.

1726. gadā Krimulda tika ieķīlāta kapteinim Helmersenam.

1817. gadā Krimuldas īpašumu par 60 875 sudraba rubļiem nopirka firsts Johans Georgs Līvens, un viņa dzimta šeit saimniekoja līdz pat 1921. gadam. Jaunā muižas ēka tapusi Johana Georga Līvena laikā ap 1822. gadu – nama arhitekts nav zināms, taču Krimuldas muiža ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras paraugiem Latvijā. Tieši Līvenu laikos tapis arī romantiskais muižas parks: dzimtas turpinātājs Pauls Hermanis Līvens 1853. gadā šeit ierīkojis parku ar vairākām promenādēm un divējām koka kāpnēm – 380 pakāpieni veduši no muižas uz Vikmestes gravu, savukārt 325 pakāpienus garās kāpnes vedušas no parka uz Gaujas pārceltuvi.  
Par fon Līvenu skaisto parku uzzinājis arī Krievijas impērijas cars Aleksandrs II un savas Vidzemes vizītes laikā 1862. gadā kopā ar sievu un svītu apciemojis Krimuldu. Pauls Hermanis Līvens, sekojot tālaika romantiskajai modei veidot mākslīgas pilsdrupas muižu parkos, veicis Krimuldas viduslaiku pilsdrupu rekonstrukciju, paaugstinot mūra sienas un papildinot tās ar ar dekoratīvām pseidogotiskām logu ailēm.

1921. gadā muižas pēdējais īpašnieks Pauls Ivans Līvens, apstākļu spiests, kopā ar ģimeni emigrēja no Latvijas. Arī emigrācijā viņš saglabāja siltas jūtas pret savu bērnības zemi Krimuldu: “Vārdos grūti aprakstīt ainavas skaistuma radīto noskaņu, bet priekš manis tas ir stūrītis, kurš manai sirdij vistuvākais. Tur nav ne fabriku dūmeņu, ne stabu ar elektrības vadiem, ne greznu viesnīcu un raibu afišu. Tur daba, kādu to radījis Dievs.” 

Sanatorijas un rehabilitācijas centra vēsture

1922. gada vasarā Latvijas Sarkanais Krusts profesora Jankovska vadībā izveidoja Pirmo valsts kaulu tuberkulozes sanatoriju. 1928. gadā pēc otrā stāva izbūves sanatorijā bija 200 vietu. 

No 1948. gada sanatorijā darbojās vispārizglītojošā deviņgadīgā skola ar latviešu un krievu apmācību. 

Kopš 1952. gada sanatorija “Krimulda” kļuva par vienīgo vietu Baltijā, kur ārstējas pacienti ar gūžas kaula galviņas bojājumu – tā saukto Legg-Calve-Perthes slimību. Šie bērni sanatorijā ārstējās ilgstoši, 2–2,5 gadus. Tika sasniegta 84% ir pilnīga izveseļošanās.

Līdz 1991. gadam iestāde funkcionēja kā tuberkulozes sanatorija, kurā bija divas nodaļas: I nodaļā tika ārstēti slimnieki ar kaulu saslimšanām, II nodaļā - ar aktīvu tuberkolozi pirmsskolas vecumā.

Ar 1991. gada 1. jūliju sanatorija tika pārprofilēta par sanatoriju bērniem ar ortopēdiskām saslimšanām un NS traucējumiem vecumā no 3 līdz 14 gadiem.
 
No 1992. gada sakarā ar bērnu sanatoriju tīkla reorganizāciju rehabilitācijas slimnīcā “Krimulda” funkcionēja 160 gultas bērniem ar ortopēdiskām slimībām, pēctraumu sekām un ar osteomielītu remisijas fāzē.

1994. gadā izveidojās Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, kura sastāvā iekļāva arī Rehabilitācijas slimnīcu “Krimulda” ar 140 vietām. 

2002. gadā notika uzņēmuma privatizācija – kopš 26.06.2002. esam privāts uzņēmums SIA “Rehabilitācijas centrs “Krimulda””

Sanatorijā strādājuši šādi galvenie ārsti: dr. Romualds Fīrers (1944–1949), dr. Nelli Dābols (1949–1953), dr. Jāzeps Lubgins (1953–1962), dr. Gaida Buša (1962–1964), dr. Irina Baranovska (1964–1993), dr. Dace Vanaga-Mikane (no 1993).