Vīndaris Jānis Mikans: “Man tāpat kā ar bērniem, visi Cremon vīni vienādi mīļi”

Vīndaris Jānis Mikans pazīstams ar savu  spēju veidot daudz un dažādas vīna garšas, bet tikai retais zinās, ka pirmie ieskati vīna pagatavošanā notika  pirms daudziem gadiem, kad kopā ar jūrnieku floti viesojās Bordo, Francijā un lūkoja, kā vīns tiek gatavots tur. Tagad vīna darītavas “Cremon” vīni un stiprie dzērieni tiek augsti novērtēti Latvijas tirgū, saņemot godalgas un uzslavas, kā no ekspertiem, tā arī ciemiņiem.

Kāda ir Jūsu ikdiena?

Darbu ir daudz un tie visi ir ļoti dažādi. Palīdzu sievai – Dacei Vanagai-Mikanei ar darbiem Krimuldas muižā, veicu dažādas būvuzraudzības visā Latvijā un tas laiks, kas pēc visiem primārajiem pienākumiem paliek pāri, tiek veltīts vīna darītavai “Cremon”.

Kā nokļuvāt līdz idejai par vīna gatavošanu?

 Smejoties patīk teikt, ka sieva uz vecumu piespieda nodarboties ar vīna gatavošanu, lai arī  muižai būtu savs vīns un varētu piesaistīt lielāku apmeklētāju, tostarp tūristu plūsmu. Tāpēc 2008. gadā tika veikts pirmais mēģinājums un jau 2009. gadā pieņēma alkoholisko dzērienu aprites likumu un es kā pirmais startēju un nokārtoju visus vajadzīgos dokumentus, lai to darītu likumīgi.

Esat mēģinājis gatavot arī kādus citus dzērienus, piemēram, alu?

Nē, alu neesmu mēģinājis gatavot, tolaik, kad sāku alus darītāju bija salīdzinoši maz, tagad, tāpat kā vīna darītavām, arī mazo alus darītavu Latvijā ir ļoti daudz.

Bet šeit “Cremon” es gatavoju arī dažādus starpproduktus – liķierus un stipros alkoholiskos dzērienus.

Kā tika izvēlētas sastāvdaļas?

Pamatā izmantojam to, kas saaug dārzā. Sākumā apjomi bija mazāki un zināšanas nebija tik lielas, tāpēc arī vīna gatavošanas procesam cauri gāju soli pa solim.

Pamazām atrodot arī  tās vīna šķirnes, kas ir gardas un pieprasītas.

Vai atminaties pirmo pagatavotu vīnu?

Atceros gan - upeņu vīns. Tas bija diezgan bēdīgs stāsts (smejas). No kļūdām mācās. Daudz pierakstīju, darīju, mācījos. Konspekti joprojām glabājas no pirmās dienas, katru gadu, kad sāku gatavot nākamo “partiju”, tad talkā ņemu konspektus un pārlasu, jo visu laiku jāatsvaidzina zināšanas.

Kāda ir Jūsu iecienītākā garša?

Tās mainās, bieži atbilstoši sezonai. To, kā garšo citiem cilvēkiem, tas ir kaut kas cits, jo garšas kārpiņas atšķiras, tāpēc par to nemaz nestrīdos, bet pats sev favorītus neizceļu. Bet pie kvalitātes strādāju ļoti nopietni, jo tas ir rādītājs ne tikai sev, bet arī tiem, kas vīnu bauda.

Kvalitāte nāk ar laiku, cik ilgi gatavo “Cremon” vīnu?

“Cremon” vīna darītavā vīni top gada laikā vai pat ilgākā laika posmā. Iespējams, ka tas ir norūdzis ātrāk, bet telpas ir lielas un atļauj vīnu noturēt ilgāk un no muciņas izņemt tik tiešām gatavu produktu.

Kas vēl palīdz ar vīna gatavošanu? Vai ir arī kvalitātes testētāji?

Vīna darītavā ir arī piesaistītie palīgi, bet testētāju gan netrūkst (smejas). “Milly” veikals/kafejnīca tepat blakus un tūrisma plūsma ir teju katru dienu, tāpēc atliek vien piedāvāt izteikt savu viedokli, tad būs cilvēki, kas degustēs no rīta līdz vakaram  (smejas).

Bet, kurš tad īsti nosaka, ka jaunā vīna garša ir gana laba?

Tieši tāpēc, katru gadu norisinās konkursi, kur šie vīni tiek degustēti un noteikta vieta, kurā katrs  vīns ierindojas, salīdzinot ar citu vīndaru vīniem, oteikti uzvarētāji un izteikti viedokļi par katru garšu. Jāsaka gan, ka ar katru gadu Cremon vīnu, kas iegūst godalgas un atzinības paliek aizvien vairāk!

Arī vīnu kļūst vairāk…

…ogu Latvijā ir tik daudz cik ir un jāstrādā ar to, kas dārzā ir izaudzis. Galvenais ir radīt garšas no Latvijā pieejamajiem gardumiem un reklamēt vietējo.

Ar kuru godalgu lepojaties visvairāk?

Ar šī gada saņemto 1. vietu Lāceņu vīnam.

Godalga Jūs pārsteidza?

Jā, es biju pārsteigts.

Tāpēc, ka daudz konkurentu?

Konkurence ir jūtama, bet tā ir ļoti veselīga. Es nevaru teikt, ka otrā upes krastā dzīvojošais vīndaris Zilvers Jānis ir mans konkurents. Mēs vēršamies viens pie otra pēc padoma, pārrunājam dažādas vīna gatavošanas nianses un gūstam tikai pozitīvas emocijas.

Tepat arī tiek piedāvātas ekskursijas, kas ietilpst tajās?

Stāstījums par “Cremon” vīna darītavu un, protams, arī vīns. Lielākoties ļauju degustēt 3-4 dažādas vīna garšas  un  kādu liķieri un pavisam nobeigumā arī stiprāka alkohola glāzīte. Galvenais baudīt visu ar mēru, jo garša kārpiņas var nejust visu.

Kādi ir tālākie plāni?

Nesolu, ka pārsteigšu ar  jaunām  garšām, bet šobrīd galvenais dažiem vīniem vēl vairāk uzlabot kvalitāti, citiem to saglabāt un tas ir liels darbs.  Nav māksla saražot, māksla ir to realizēt un sasniegt maksimālo kvalitāti.

Nav arī viss tik vienkārši, ir bijušas proves, kas neattaisnoja cerības, bet galvenais nepadoties pie pirmajām neveiksmēm un strādāt tik ilgi, kamēr iecerēta garša ir izdevusies. Ja vīnam, kura garša neizdodas, uzreiz tiktu atmests ar roku , tad šobrīd sēdētu pie tukša galda.

Kāda ir tendence, ko pērk visvairāk?

Vasarā, kad siltāks, tad vīni  ir ļoti iecienīti uz rudens pusi, kad paliek drēgnāks, tad vairāk iegādās liķierus un kalvadosu. Nevarētu teikt, ka kaut ko nepērk, katrs dzēriens ir atradis savu mērķauditoriju.