SIGULDAS DEVONĀ varēs piedzīvot pirmizrādes translāciju Imanta Kalniņa operai “Spēlēju, dancoju”

26. septembrī plkst. 19.00 SIGULDAS DEVONĀ varēs piedzīvot pirmizrādes translāciju Imanta Kalniņa operai “Spēlēju, dancoju” ar Imanta Ziedoņa libretu, tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas nama.

1977. gadā radīto komponista Imanta Kalniņa un libreta autora Imanta Ziedoņa operu, kas tapusi pēc Raiņa lugas “Spēlēju, dancoju” (1916) motīviem, radošā komanda interpretēs mūsdienu Latvijas vidē un sabiedrībā. 

Jauniestudējumu veido muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, diriģents Andris Veismanis, režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, dramaturgs Evarts Melnalksnis, kustību režisors Rūdolfs Gediņš, video mākslinieks -8 un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Tota lomā – Andris Ludvigs, Raimonds Bramanis vai Juris Jope, Leldes tēlu atveidos Marlēna Keine, Jūlija Vasiļjeva vai Viktorija Pakalniece, Trejgalvja lomā – Jānis Apeinis vai Armands Siliņš.

“Spēlēju, dancoju” jauniestudējums iekļauts Latvijas valsts simtgades programmā.

IEEJA BEZ MAKSAS.

Raiņa “Spēlēju, dancoju” vēsta par liesmojošu enerģiju, kas modina un, uzveicot ļaunumu, ved uz gaismu. Imanta Ziedoņa un Imanta Kalniņa opera bija enerģijas lādiņš savulaik, nu spēlmanis Tots ierodas, lai pārmaiņas piešķiltu mūsdienu sabiedrībā. Ne vairs ārējais ienaidnieks Kungs izsūc trīs dzīvības asins lāses. Vienaldzība un kūtrums ir tas, kas iznīcina ar lēnu gruzdēšanu. Tots ir savējais svešais, kurš nāk no tālienes un ar savu mūziku aizdedz ilgas pēc nezināmā. Spēlmanis atraisa zemes un pazemes spēkus, anarhistiski jaucot kopā laicīgo ar pārlaicīgo. Ar viltu un asprātību viņš atgūst nolaupīto Leldi un liek ugunij skriet cauri vecajai Velnu rijai. “Es nu būšu pretvelns, pretdievs, pretcilvēks,” kvēli pauž Tots. Viņš plosa pasauli, lai to pārradītu un apvienotu.