Lieldienu top produkts – olas. Drauds veselībai vai tomēr nē?

Olas ir produkts, ko Lieldienās cenšas apēst katrs, tomēr tie, kas seko līdzi savai veselībai izvairās no olu ēšanas ne tikai svētkos, bet arī ikdienā, jo vēl pavisam nesen tika teikts, ka olas var ietekmēt holesterīna līmeni asinīs. Bet kā ir tagad?

Olas uzturvērtība:

  • Ola satur visas organismā neaizstājamās aminoskābes;
  • Viena ola satur apmēram 6 g olbaltumvielu un 72 kalorijas;
  • Viena ola satur maz piesātināto tauku jeb slikto tauku - apmēram 1,5 grami;
  • Lielāko daļu tauku veido nepiesātinātās taukskābes, tai skaitā omega 3 un omega 6;
  • Vistu olas dzeltenums, atkarībā no izmēra, satur no 141 līdz 234 mg holesterīna;
  • Vitamīni  (A, D, K, B12; B4  jeb holīns);
  • Minerālvielas (selēns, dzelzs, cinks);
  • Antioksidanti (luteīns, kriptoksantīns un zeaksantīns).

Olas ir  pilnvērtīgs produkts ar nelielu kaloriju un pietiekamu olbaltumvielu daudzumu.

Kādēļ radās priekšstats par to, ka olas ietekmē holesterīna rādītājus?

  • 1968.  gadā  Amerikas  Sirds  Asociācija  publicēja  uztura  ieteikumus, nosakot, ka ar uzturu drīkst uzņemt ne vairāk kā 300 mg holesterīna dienā un patērēt ne vairāk kā 3 olu dzeltenumus nedēļā.
  • 1995. gadā ASV uztura vadlīniju izstrādāji  vienojās valstī uztura ieteikumos lietot vienādu tekstu – ar uzturu uzņemt ne vairāk kā 300 mg/dienā holesterīna un ēst ne vairāk kā 3 olas nedēļā.
  • 2002. gadā no uztura ieteikumiem ASV un vairākās Rietumvalstīs ir izņemts ieteikums par olu ierobežošanu uzturā.
  • 2018. gadā varam droši teikt, ka pašreizējie zinātniskie pierādījumi neapstiprina  agrākos ieteikumus un olu ēšana veselību negatīvi neietekmē. Ar uzturu uzņemtais  holesterīns sirds un asinsvadus slimību risku neietekmē.
  • Hārvardas medicīnas universitāte norāda, ka ar uzturu uzņemtais holesterīns  neietekmē  sirds  un  asinsvadu slimību risku. To galvenokārt paaugstina piesātināto taukskābju un transtaukskābju lietošana uzturā.
  • Latvijā Veselības  ministrijas  izstrādātajos  uztura  ieteikumos norāda, ka nav ieteicams ierobežot olu patēriņu uzturā, jo tās ir vērtīgas.
  • Saskaņā ar Amerikas Sirds asociācijas (AHA) datiem norāda, ka viena ola dienā nepalielina sirds slimības risku, drošs daudzums cilvēka veselībai  ir 7 olas nedēļā.
  • Olu dzeltenumā atrodamais lecitīns pasargā no agrīnas sirds slimības progresēšanas.

Par to vai un cik daudz olas var apēst atbild rehabilitācijas centra “Krimulda” uztura speciāliste Anita Baumane: “Ja esi izvairījies no olu ēšanas, jo pastāv bažas, ka var palielināties holesterīna līmenis asinīs un koronāro sirds slimību risks, tad laiks šo priekšstatu lauzt. Jaunākie pētījumi liecina, ka pieaugušie, kuriem nav veselības problēmu, ikdienā var baudīt olas un nebaidīties par sirds slimību risku. Un atceramies, ka olas ir daļa no veselīgas ēšanas paradumiem”.

Informācijas avoti:

https://www.researchgate.net/publication/329999588_Olas_un_holesterins

https://www.ahajournals.org/doi/pdf/10.1161/CIR.0000000000000743

https://www.health.harvard.edu/heart-health/are-eggs-risky-for-heart-health

https://www.efsa.europa.eu/en/press/news/160817

 https://www.eggs.ca/nutrition/view/1/egg-nutrition

https://www.mdpi.com/2072-6643/7/9/5372/htm