Fizioterapeite Maija Rumpe: “Gribēju visus izārstēt!”

Fizioterapeita darbs sevī iekļauj ne tikai medicīnisku darbu, bet arī lielu cilvēcību un sirsnību, kas atkarībā no gadījuma izpaužas līdzjūtībā un cerības sniegšanā. Rīga Stradiņa Universitāti absolvējusī Maija Rumpe izvēlējās žurnālistes profesiju apmainīt pret palīdzības sniegšanu dažādām vecuma grupām, ieguldot enerģiju ne tikai darbā, bet arī dēla audzināšanā kopā ar vīru Jāni.

Kāpēc izvēlējies strādāt veselības aprūpē?

  • Es gribēju būs žurnāliste (smejas).  Bet vēlme “visus izārstēt” tomēr ņēma virsroku, galu galā izvēle studijās bija starp farmāciju un rehabilitāciju un te nu es esmu.

Kur darbojies pirms sāki strādāt rehabilitācijas centrā “Krimulda”?

  • Strādāju SiA “Arho” medicīnas servisā Rīgā, taču ar vīru izdomājām atrast nedaudz mierīgāku dzīvesvietu ārpus galvaspilsētas, veidot ģimeni un tā nokļuvām Siguldā. Pēc bērniņa kopšanas atvaļinājuma sāku apsvērt par atgriezšanos darbos un bijušā darba kolēģe ieminējās par iespējām  Krimuldā, kopš tā laika es šeit darbojos.

Kādi ir Tavi ikdienas pienākumi?

  • Vingrošana, masāžas elementi, dažādu tehniku pielietošana, tostarp slinga terapija. Darbojos ar dažāda vecuma cilvēkiem – bērniem, pieaugušajiem un arī senioriem.

Kas ir izaicinošākais Tava darbā?

  • Sasniegt rezultātu konkrētā īsā laika posmā, piemēram, ārstēšanās kursa laikā, kas ilgst 10 dienas. Ja rezultātus tomēr izdodas sasniegt, tad ir liels gandarījums.

Vai ir bijis gadījums, kuru Tu nespēji atrisināt?

  • Viena es neko nevaru atrisināt, tas ir komandas darbs, kur iesaistās vairāki speciālisti, lai pacients daļēji vai pilnībā spētu atveseļoties, tāpēc to sauc par rehabilitāciju.

Cik svarīga ir pacienta vēlme izārstēties?

  • Tā ir panākuma atslēga uz atveseļošanos. Nepietiek tikai, ja atnāk vienu reizi pavingrot, svarīgi atkārtot vingrojumus mājās, pašam  izrādīt iniciatīvu.

No kā iedvesmojies Tu, kas motivē no rītiem celties?

  • Tas, ka jāved bērns uz bērnu dārzu (smejas). Es labprāt no rīta ceļos ar domu, ka satikšu savas kolēģes ar kurām varu ne vien parunāt par veselības aprūpi, bet arī citām aktualitātēm, jo pacienti mainās, bet kolēģi ir tie, kas paliek un iedvesmo ikdienā.

Kas ir pozitīvs Tavā darbā?

  • Redzēt, ka rezultāts ir, ka cilvēki ieklausās, paņem teikto līdzi uz mājām un cenšas darboties arī patstāvīgi.

Kā ģimene skatās uz Tavu darbu? Novērtē vai uztver ikdienišķi?

  • Jā, novērtē! Nedaudz arī izmanto, bet es stipri neļaujos (smejas).

Kā vērtē medicīnas aprūpi Latvijā?

  • Manuprāt, tie, kuriem patiešām vajag aprūpi pie tās nemaz netiek, jo viss ir par maksu un ja nav, tad jāgaida ļoti garās rindās. Ārsti izvēlās veidot savas privātprakses un ir skumji, ka viss tiek balstīts naudā. Hipokrāta zvērests mūsdienās ne līdz galam tiek īstenots.